Agnese Žagata: mācīties darot

“Uz Latviju atbraucu vasarā un, tāpat kā šodien debesis rotāja gubu mākoņi un saules stari, sajutu to īsto tēvzemes spēku, kur zāle ir zaļāka, cilvēki īstāki, dziļāki un skaistāki,” atceras Agnese Žagata, kura pēc septiņu gadu prombūtnes atklājusi Latviju no jauna. Sev līdz paņemot visu plašo, starptautisko dzīves laikā gūto pieredzi, lai darītu Latviju labāku. Šobrīd Agnese ir koučs un vada “UP Movement”, kur viņa veiksmīgi apvieno visas savas zināšanas, atbalstot citus cilvēkus izaugsmes ceļā. Pašizaugsme ir Agneses atslēgas vārds. Ar starojošu smaidu, spēku acīs un garā viņa iedvesmo cilvēkus augšupejai un attīstībai, “kā nekā vajag tikai gribēt un būt pietiekami drosmīgam, lai darītu,” teic Agnese.  

Pastāsti kādas ir tavas vērtības, kā apgūsti jaunas zināšanas? 
Manas vērtības ir izaugsme un brīvība. Vienmēr esmu tiekusies pēc izvēles brīvības, proti, darīt to, ko vēlos. Esmu atvērta dažādiem piedāvājumiem – novērtēju iespējas un interesantu pieredzi. Studiju gados sapratu, ka akadēmiskā izglītība nav priekš manis, tāpēc nevēlējos tiekties pēc maģistra vai doktora grādiem. Daudz saistošāk šķita gūt praktiskas zināšanas un pieredzi. Man patīk viss dažādais un neparastais, kad ieguvu fenšui speciālista izgatavotu personīgo karti, mana iekšējā sajūta tika apstiprināta, jo speciāliste teica, ka akadēmiskā izglītība man ir kā nāve. Man der praktiskas lietas, darbojoties pēc principa – izmācos, pielietoju un mācos darot.

Vairākus gadus esi dzīvojusi ārzemēs. Pastāsti par šo savas dzīves posmu.
Jā, kopumā septiņus gadus dzīvoju ārpus Latvijas. Nekad no Latvijas neesmu mukusi, lai gan tā sakrita, ka uz Angliju aizlidoju tieši 2007. gadā pirms vēl bija sākusies krīze. Dzīvoju Sauthemptonā (Southampton), ostas pilsētā, no kuras savā laikā izbraucis bēdīgi slavenais kuģis Titāniks. Anglijā savas iemaņas papildināju praktiskos kvalifikācijas celšanas kursos kā klientu konsultants un strādāju United colours of Beneton, kopā kolēģiem no dažādām pasaules valstīm, guvu vērtīgu pieredzi, esot starptautiskā vidē.

Vēlāk ar tā laika dzīves biedru uzsākām savu biznesu – atvērām tetovēšanas studiju. Esot Anglijā, guvu pārliecību, ka uzsākt veiksmīgu biznesa dzīvi var jebkurā pasaules malā. Dzīvoju pēc principa – ja grib, var izdarīt! Tiem cilvēkiem, kuriem ir tendence uz attīstību, izaugsme būs jebkur. Lai gan īpaši ciešu kontaktu ar Anglijā iebraukušajiem latviešiem neveidoju, tomēr manīju, ka arī tur latvieši neizskatījās sevišķi apmierināti. Manuprāt, tiem, kuriem ir slikti Latvijā, visdrīzāk būs slikti arī citur pasaulē.

Kāda bija tava pieredze, dzīvojot Anglijā, kādas bija tavas sajūtas, piedzīvotais?
Manā skatījumā Latvijā ir stipri augstāks sabiedrības attīstības līmenis nekā Anglijā. Skarbi teikts, taču tāds ir mans viedoklis.
Latvijā cilvēki sevi māk pasniegt gan izskata, gan komunikācijas ziņā. Arī kultūras līmenis Latvijā, manuprāt, ir stipri augstāks. Tā ir vērtīga pieredze, tāpēc noteikti iesaku latviešiem izbraukt un paraudzīties uz cilvēkiem citur pasaulē, lai no jauna sajustu mūsu sabiedrības pozitīvās puses. Tas ir ļoti vērtīgi. 
Anglijā mana interese par pašizaugsmi un apzinātu dzīvi tikai pieauga. Klausījos dažādas lekcijas, lasīju grāmatas kā, piemēram, Paul Chek, Wayne Dyer, Brendon Burchard, Robin Sharma u.c., gāju uz meditācijām Budistu centrā – Kadampa. Ar Kadampa budisma mācībām sastapos arī vēlāk, dzīvojot Kanādā. Šos centrus Eiropā un Kanādā izveidoja indietis, kurš budismā balstītās zināšanas pielāgojis rietumu pasaulei, ļoti vienkāršotā valodā un praktiskā veidā. No šīm mācībām man spilgti palikušas prātā atziņas par nepieķeršanos ne lietām, ne cilvēkiem, kā arī zīmīgs teikums: “You may die today” (“Tu vari nomirt arī šodien”), tāpēc dzīvo ar pilnu atdevi jau šodien, negaidot brīnumus, bet radot tos pats.

Vai tevi vienmēr interesējis veselīgs dzīvesveids?
2007. gadā Latvijā vēl nebija sācies “ekoloģiskās domāšanas” bums. Pie mums nebija tik daudz eko produkcijas un veikalu kā tas ir tagad, taču Anglijā tas jau bija normāli. Braucu uz zemnieku tirdziņiem. Arī veikalos pārsvarā centos izvēlēties eko produkciju. Veselīgu dzīvesveidu izprotu holistiski. Manuprāt, lai mēs būtu efektīvi, enerģiski un gūtu panākumus, viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir būt veseliem savā ķermenī, jo veselā ķermenī ir vesels gars. Mums ir enerģija, mēs spējam fokusēties un būt efektīvi. Iedvesmu detoksa smūtijiem un sulu kūrēm smēlos no Džeisona Veila un Marka Haimena zināšanām (Jason Vale, Mark Hyman).

Minēji, ka esi dzīvojusi arī Kanādā, kā tev tur patika?
Jā, Kanādā dzīvoju no 2013. līdz 2014. gadam. Anglijas un Kanādas pieredze ir pilnīgi atšķirīga, tāpēc bija interesanti tās salīdzināt. Manuprāt, Kanādā ir daudz atvērtāka, draudzīgāka, pieņemošāka, brīvāka un starptautiskāka vide, kas palīdz ātrāk iejusties. Tu kļūsti par savējo, jo iebraucēji ir teju visi. Dzīvoju Toronto, kur pilsētas kvartāli nodēvēti dažādu valstu nosaukumos piemēram: China town, Little Italy, Greek town utt. Var iepazīt jebkuru kultūru un nobaudīt viņu virtuvi. Man patika dzīvot Kanādā, taču līdz galam sajūta, ka šī ir tā īstā vieta, kur man jābūt nebija.

Ko tu tur darīji?
Kanādā līdzdarbojos partnerim tetovēšanas nozarē, taču kopumā veltīju laiku sev un savām izpausmēm. Nedrīkstēju oficiāli strādāt, lai gan darba piedāvājumi man tika izteikti, iepazīstot mani brīvprātīgajā darbā. Vietējie iedzīvotāji norādīja, ka darbu Toronto atrast nav viegli, jo darbinieku rotācija ir ļoti maza, proti, cilvēks vienā darba vietā var pavadīt teju visu mūžu. Tajā pat laikā pieredzēju, kā mana draudzene, kura bija no Latvijas, jau pirmajā nedēļā saņēma vairākus darba piedāvājumus prestižos uzņēmumos. Pieļauju, ka darbinieku rotācija atkarīga no nozares specifikas. Iesaistījos brīvprātīgo darbā valsts organizācijā “Harbourfront center”, kurā ieguldījos dažādu kultūras un mākslas pasākumu organizēšanā.
Interese par sevis izzināšanu ne tikai garīgi, bet arī fiziskā, ķermeniskā līmenī tikai pieauga. Diezgan daudz sportoju un apmeklēju dažādas lekcijas par veselīga dzīvesveida tēmām. Septiņos no rīta gāju uz Moksha jogas studiju, kurā arī  darbojos kā brīvprātīgais. Ķīniešu budistu templī pie Šaolin mūka apguvu  kung fu un cigun. Ar to vēl nebija gana, jo papildus tam visam apmeklēju sieviešu fitnesa studiju. Man pat bija rozā boksa cimdi, kuros kārtīgi izlādējos un arī uzlādējos.
Šajā laika posmā pieredzēju, ko nozīmē ķermeņa pārslodze. Sapratu, ka viena no patiesi veselīga dzīvesveida pamatnostādnēm ir miegs. Nav svarīgi, cik daudz sporto vai cik veselīgi ēd, ja neaiziesi gulēt laicīgi, proti, ap pulksten 22:00, visa veselīgā dzīvesveida efekts nespēj absorbēties fiziskajā ķermenī. 

Kāpēc aizbrauci no Kanādas?
Bijām pieteikušies uzņēmēju vīzai. Ļoti daudz laika un resursu ieguldījām dokumentu kārtošanā un juristu pakalpojumos, taču rezultātā uzturēšanās atļaujas tā arī neieguvām. Katrā ziņā tajā laikā iegūt uzturēšanās un darba atļauju Kanādā bija ļoti grūti, es pat teiktu neiespējami. Varēju palikt kā students, to biju jau nokārtojusi un uzņemta augstskolā, taču bija sajūta, ka tas nav tā vērts un tas nav mans ceļš. 

Kāds bija tavs ceļš? 
Dzīvojot Toronto, saskāros ar sajūtu, ka pietrūkst vienojošas kultūras un vēstures elpas. Bija dīvaina sajūta, ka katrs atbraucis ar savu kuģi, nobāzējies savā rajonā. Pietrūka vēstures un kultūras mantojuma, vecpilsētas...
Kanādā iepazītā latviete, kura tur jau dzīvoja daudzus gadus, tāpat gaidīja to dienu, kad pārcelsies uz dzīvi Latvijā. Viņa man ieteica raidījumu “TE”- kura sauklis bija “atklāj Latviju no jauna”. Un, lai cik smieklīgi tas nebūtu, mūsos radās interese un vēlme atklāt Latviju no jauna, tāpēc nolēmām atgriezties dzimtenē. Uz Latviju atbraucu saulstāvju laikā un, tāpat kā šodien debesis rotāja gubu mākoņi un saules stari, sajutu to īsto tēvzemes spēku, kur zāle ir zaļāka, cilvēki īstāki, dziļāki un skaistāki. 

Kāda bija sajūta atbraucot atpakaļ uz Latviju, pēc tik ilgas prombūšanas?
Sapratu, ka esam kļuvuši viedāki un Latvija ir krietnu soli priekšā ne tikai pašizaugsmes jomā, bet pie mums ir arī plašs pasākumu un kursu klāsts.
Piemēram, kad Dienvidhemptonā (Southampton) gribēju iet uz deju nodarbībām, jo deja, ir daļa manas dzīves, kopš trīs gadu vecuma, atradu piedāvājumus tikai bērniem vai pensionāriem. Turpretī Latvijā nevari vien izvēlēties, kuru deju stilu praktizēt un kādu skolu izvēlēties.

Brīnišķīgi! Kas ir tas, ko tu vēlējies sākt darīt, vai tev bija rīcības plāns?
Plāna nebija. Tikai nojausma, ka vēlos strādāt eko vai veselīga dzīvesveida jomā. Gribēju darīt kaut ko Latvijas labā, kā arī darboties kādā brīvprātīgo organizācijā. Kad biju ceļā uz Latviju, biju pieteikusies LIAA (Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras) vakancei. Atbraucot mājās, uzreiz gāju uz interviju un tā četrus gadus nostrādāju ārējas tirdzniecības veicināšanas departamentā. Organizējot biznesa konferences un veicot citas Latvijas uzņēmējdarbību atbalstošas aktivitātes, iepazinu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, par ko esmu ļoti pateicīga.
Paralēli darbam apmeklēju dažādus pašizaugsmes kursus un lekcijas.. varbūt pat pārāk daudzus (smejas). Ieguvu “Vienotības Universitātes” zināšanas no Māras Brantes, “Dzīves Mākslas Akadēmijā” mācījos pie Dimantras Antras, izgāju NLP praktiķu kursu pie Indras Melbārdes un ieguvu profesionāla kouča sertifikātu “MetaCoach” skolā pie Joannas Kristīnes Golubevas un Evijas Van der Beek.
Sapratu, ka mani ļoti saista starptautiska, atvērta un uz izaugsmi tendēta vide. Vēl kā brīvprātīgais iesaistījos  organizācijā JCI (Junior Chamber International) Latvia. JCI ir starptautiska bezpeļņas organizācija ar vairāk nekā 100 gadu vēsturi, kas īsteno dažādus sociālus projektus visā pasaulē. 2017. gadā biju aktīvākais biedrs Latvijā, piedalījos starptautiskos pasākumos un akadēmijās ārvalstīs, iesaistījos ļoti liela un vērienīga pasākuma - JCI Eiropas konferences organizēšanā Rīgā, kā arī daudz ceļoju, lai vairotu mūsu mazās valsts atpazīstamību un veidotu labu reputāciju. Ceļojot pa pasauli, mani pārņēma fantastiska sajūta, ka savējie ir visā pasaulē. Šo sajūtu vēlos saglabāt,  – starptautiski kontakti, tā ir viena no manām vērtībām.

Ko tu dari šobrīd?
Šobrīd esmuUP Movement” vadītāja kā arī koučs jeb latviskojot – izaugsmes veicinātāja. 
“UP Movement” ir sadarbības uz izaugsmes platforma. Šeit katrs pats virzāmies uz izaugsmi un atbalstām citus šajā ceļā. “UP Movement” strādā divos virzienos – pašizaugsmes veicināšanā un biznesa attīstībā. Uzskatu, ka bizness attīstīsies automātiski, ja arī cilvēki, kuri vada šo biznesu, augs un attīstīsies kopā ar to. 

Izklausās, ka šobrīd ļoti veiksmīgi vari izmantot visu savu pieredzi un laika gaitā gūtās zināšanas. Laikam jau Visums nav mazais bērns.
Jā. Man vienmēr bijusi aktuāla izaugsme, aizrāvuši ambiciozi uzņēmēji, interesējušas dažādas alternatīvas izziņas metodes un ir saistoša starptautiska vide. “UP Movement” ir tieši par to, proti, izaugsmi, uzdrīkstēšanos, ideju īstenošanu un savstarpēju sadarbību, kā arī atbalstu. 

Kāds būtu tavs aicinājums lasītajiem viņu dzīves gājumā?
Esiet atvērti, lai saskatītu iespējas. Tās ir visapkārt. Piedzīvojiet un izdzīvojiet to, ko vēlaties.