Andris Urbāns: krīze, visa zaudēšana, depresija un jauns sākums

UP MOVEMENT īpašnieks un biznesa konsultants Andris Urbāns ir cilvēks, kas uzņēmējdarbību iepazinis no visiem aspektiem. Viņš zina, kā ir īsā laikā zaudēt to, pie kā gadiem ilgi strādājis, un ko nozīmē kā Fēniksam atdzimt atkal no pelniem. Aicinājām Andri uz sarunu, kurā atklāti dalījās ar to, cik smagam periodam gāja cauri pirms vairākiem gadiem un kādas mācības tolaik ieguvis.


Mēs dzīvojam laikā, kad cilvēki ar bažām gaida, kādas būs pandēmijas radītās ekonomiskās sekas. Tu esi viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik smagi piedzīvoja 2009. gada ekonomisko krīzi. Kāda bija tava pieredze? 

2008. gadā manā dzīvē sabruka viss – gan bizness, gan veselība, arī ģimenes dzīve. 

Togad Parex bankas bankrota laikā pazaudēju astoņus savus uzņēmumus. Viss līdz šim darītais sabruka kā kāršu namiņš. Tas bija ļoti liels trieciens cilvēkam, kas visu laiku ir bijis apritē un dzīvojis pārticībā. Vienā mirklī man vairs nekā nebija. Lai saprastu manu zaudējumu apmēru, varu teikt, ka lielākajam no uzņēmumiem tika apstādināti projekti, kur bija paredzēti līgumi uz 10 gadiem 50 miljonu vērtībā. Tolaik sapratu, ka nevienai kredītiestādei neinteresē, lai tu atmaksātu kredītu. Es meklēju risinājumus, kā varu atdot aizdevumus, taču kredītiestāde pieprasīja atdot transporta līdzekļus, nerēķinoties ar to, ka bez transporta nevaru nopelnīt, lai dzēstu atlikušos maksājumus – banka man atbildēja, ka tas viņus neinteresē. Es esmu dzīvs piemērs tam, cik traģiska ir sajūta, kad ir palikuši pēdējie trīs mēneši kredīta maksājumiem, taču bankā kārtējo reizi mainījies menedžeris, un nav iespējams pagarināt maksājuma termiņu, sadalīt to vai veikt jebkādas korekcijas, lai krīzes laikā būtu iespējams nomaksāt atlikušo summu. Tā rezultātā man nekas cits neatlika, kā nokļūt privātpersonas maksātnespējas statusā un zaudēt visus uzņēmumus.


Kā tolaik juties, ejot tam visam cauri?

Jutos pazemojoši. Dzīvoju ļoti lielā stresā, jo bija nepieciešami pastāvīgi ienākumi, lai varētu uzturēt arī savu trīsgadīgo bērnu. Meklēju darbu, izsūtīju savus CV, bet no darba devējiem nebija nekādas reakcijas. Domāju, ka potenciālie darba devēji nobijās, redzot manā rezumē tik lielu pieredzi un nesaprata, kāpēc tāds cilvēks varētu pat mēģināt kaut kur pieteikties darbā. No 2008. līdz 2010. gadam pavadīju absolūtas vilšanās sajūtās. Manī bija ļoti spēcīgas emocijas un domas par to, vai vispār būt uzņēmējam ir labākā izvēle, ko es varu darīt. Draugi un paziņas pamanīja manu emocionālo stāvokli, sakot, ka vispār vairs nelīdzinos sev. Varu atzīt, ka krīzes laikā man bija morāla depresija, no kuras atkopos pakāpeniski vairāku gadu garumā.


Pastāsti, kā tas notika – kas tev palīdzēja tikt ar to galā?

No depresijas pilnībā atguvos tikai pēc septiņiem gadiem – sperot soli pa solim, analizējot notikušo un veidojot jaunas stratēģijas. Sāku konsultēt un palīdzēju cilvēkiem risināt dažādus jautājumus. Pats biju izgājis cauri ellei un palicis dzīvs, tādēļ varēju sniegt atbalstu cilvēkiem krīzes situācijās. Sapratu, ka mana smagā pieredze ir vērtīga zināšanu bāze krīzes situāciju risināšanā. Tā ir joma, kurā darbojos arī šobrīd, un redzu sevi kā spēcīgu atbalstu tiem, kam tas tiešām vajadzīgs.


Kādus vēl ieguvumus un secinājumus esi guvis no visa, kam tolaik izgāji cauri?

Man šobrīd noteikti ir stabila nervu sistēma (smejas). Esmu pamatīgi norūdīts. Viena no lielākajām mācībām, atskatoties uz visu notikušo, ir nekad nepaļauties ne uz vienu no valsts iestādēm un arī bankām. Lai cik skarbi tas arī skanētu, bet nevienai no minētajām iestādēm tu neesi vajadzīgs. Tāda ir mana pieredze.


Daudziem krīze ir arī iespēja. Kā bija ar tevi?

Krīzes laikā sāku pats sev uzdot dažādus jautājumus. Kāpēc manā dzīvē, konkrētos periodos atkārtojas ļoti līdzīgas situācijas? Piemēram, gandrīz vienā un tajā pašā laikā man tika sasista mašīna – situācija atkārtojās cikliski, tieši tāpat bija arī ar finanšu problēmām. Tāpat mani interesēja, kāpēc es kaut ko varu, bet citi nē? Sāku meklēt likumsakarības, lai saprastu, ko tas nozīmē. Atklāju, ka tieši cilvēka dzimšanas datos ir ļoti daudz kas apslēpts, un tas var kardināli mainīt uztveri un izpratni par sevi, kā arī notikumiem sev apkārt.


Kur un kādas zināšanas apguvi par šo tēmu?

Tajā laikā biju ļoti atvērts jaunām zināšanām, jo gribēju saņemt atbildes un labāk izprast notikumus sev apkārt. Gan “Jauno psiholoģiju centrā”, gan “Personības pilnveidošanas centrā” apguvu neirolingvistisko programmēšanu, arī citus pašizaugsmes kursus. Bija iespējams apgūt dažādas prakses, taču man tuvākā noteikti bija ciparu valoda, tāpēc kā variantus izskatīju astroloģiju vai numeroloģiju. Man pašam personīgi astroloģija šķita par sarežģītu valodas un simbolikas dēļ, savukārt, numeroloģija – par seklu. “Jauno psiholoģiju centrā” bija pieejama arī iepazīšanās lekcija par akmenoloģiju (arifmoloģija), ko vadīja Andrejs Žandrs, un šī mācība man šķita vissaistošākā.


Kādas atbildes atradi pats savos dzimšanas datos? 

Sākot izprast savus dzimšanas datus, mans skolotājs norādīja, ka es esmu “konsultants” pēc būtības. Šo domu man sākotnēji bija ļoti grūti pieņemt, taču tad, kad atskatījos uz savu dzīvi, sapratu, ka es visu laiku ar to jau nodarbojos – praktiski visur risināju kādu citu cilvēku problēmas, par to nesaņemot atlīdzību. Skolotājs man ieteica vadīt lekcijas citiem, ko man arī bija grūti pieņemt. Taču, tā kā esmu savā ziņā visai bezbailīgs, sapratu, ka, ja es neko nedarīšu, tad nekas arī nenotiks. Organizējot pirmo apmācību semināru, biju diezgan gan uztraucies, jo tas man bija kas jauns, taču pēc semināra sekoja nākamās uzstāšanās - saņēmu uzaicinājumus vadīt lekcijas par personu dzimšanas datu analīzi gan no Swedbank, gan Vidzemes attīstības centra, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un citiem uzņēmumiem. Šīs zināšanas ļoti noder, lai izveidotu efektīvas komandas. 


Var secināt, ka krīzes gadi tev pavēra pilnīgi jaunu skatu uz dzīvi un sevi...

Jā, noteikti! Tagad šajā 2020. gada krīzes situācijā es dzīvoju ļoti mierīgi. Ir iegūtas atziņas, kas tagad noder, - saglabāt mieru, domāt ar vēsu prātu, meklēt jaunus risinājumus, būt atvērtam jauniem piedāvājumiem un katrā it kā negatīvā situācijā atrast 5 pozitīvas lietas, ko tās tev labu dod vai iemāca.